Igauņu valoda (igauņu: eesti keel) pieder somugru valodu grupas Baltijas somu valodu atzaram un tās tuvākās radu valodas ir veriešu (setu), lībiešu, somu, vingru, vepsu un votu valodas. Igauņu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,1 miljonam cilvēku. Vairums to (aptuveni 950 000) dzīvo Igaunijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Igauņu valoda ir radniecīga somu valodai, bet ar pārējo Baltijas valstu, Latvijas un Lietuvas valodām, kā arī krievu valodu tai nav līdzības. Apmēram ceturtā daļa tās iedzīvotāji ir krieviski runājoši.
Igauņu valodā šobrīd lietotais vārds "eesti" cēlies no ģermāņu valodās lietotā Baltijas jūras austrumu piekrastē dzīvojošo tautu apzīmējuma Eisten ("austrumnieki"). To savā pirmajā ģermāņu cilšu aprakstā lietojis jau Tacits 98. gadā m.ē
Gadsimtiem ilgi igauņu apdzīvotā zeme ir bijusi krievu, dāņu, zviedru un vācu pakļautībā. Šīs tautas spēcīgi ir ietekmējušas arī Igaunijas kultūru. Igaunija atguva neatkarību no Padomju Savienības 1991. gadā.
Oficiālā valsts valoda no 1995. gada ir igauņu, bet 1/3 valsts iedzīvotāju ikdienā runā krieviski.
Latvijas politisko tēlu pasaules demokrātiskās sabiedrības acīs galvenokārt nosaka valsts iekšējā politika, kuras viens no svarīgākajiem elementiem ir valodu politika. …
