Viena no vislielākajām tradīcijām katru Dziesmu svētku laikā ir Svētku gājiens, kas parasti notiek pēdējās Dziesmu svētku dienas rītā, kurā piedalās visi to dalībnieki.
Latviešu Dziesmu un deju svētki sākot no 1955. gada notiek Mežaparka Lielajā estrādē, kur norisinās mēģinājumi un beigās - Dziesmu svētku noslēguma koncerts.
Viens no Dziesmu svētku simboliem ir svētku karogs. Iespējams, ka karoga meta autors bija Kārlis Hūns, vēlāk paustas domas arī par Kārļa Baumaņa iespējamo līdzdalību arī svētku karoga pirmmeta vai idejiskās ieceres tapšanā. Karogs ir priekšpusē no balta zīda, ar platu sarkan-zīda samtu iekantēts. Uz samta ir zelta izrotājumi, un apakšpusē zelta pušķi. Karoga viduslaukā ir ar zīda pavedieniem izšūta bilde, kas rāda svētu birzi un zem liela un veca ozola apsūnojušu un ar kuplu lapu vītni pušķotu altari. Uz altara deg upuru liesmiņa un dūmi viļņo uz augšu. Pie altara uz kreisās rokas atspiedies stāv vecs vaidelotis, kas savā paceltā labā rokā tura kuplu ozola zaru. Virs karoga uz sarkana samta ir ar zelta burtiem uzšūts "Līgo", un apakšā uz balta zīda ar zelta burtiem ir lasāms: 26. jūnijā 1873. Karoga otra puse ir no sarkana zīda.
…
