Glezna un gleznainums. Gleznainums dzejā ir tā pati pārnestā nozīme, kas dzeju atšķir no prozas. Arī prozā var būt gleznas, bet zinātniska rakstura sacerējumi vairās no gleznainuma, lai izteiksme nebūtu mīklaina. Ar gleznainumu nedrīkst pārspīlēt.
Valodā ir daudz vārdu, bet ir aprobežots skaits vārdu sakņu. Tādā veidā gleznas vārds tiek pārnests dzejas laukā no tēlotājmākslas un tā rodas arī vārdi, kas attiecas uz dažādām sfērām. “Pārnešana” notiek valodas apstākļu iespaidā, jo iekšējās norises varam apzīmēt pēc ārējām parādībām, ar ko šīs norises savienotas, un ārējo notikumu nozīmi protam tulkot tikai pēc saviem pārdzīvojumiem. …
