Te bija tā vienīgā vieta uz pasaules, kur bez pulksteņa mani modināja silts un saudzīgs saulesstara pieskāriens, kas, izzadzies no mākoņmalas, iespīdēja ik rītu logā un noskūpstīja ikviena gulētāja pieri. Kā mana omamma teica:„Kad izsmelta Rīga...”, bet viņa nezināja, ka izsmelta bija vai puspasaule, tomēr nekur nebija tik silti un mierīgi kā lauku mājās. Un atkal vidžināja putni, bagātīgu ražu deva ķirsis, un atkal mani sveica mūžam zilās debesu tāles.…
