Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 01.01.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Izglītība Latvijā un Norvēģijā', 1.
  • Referāts 'Izglītība Latvijā un Norvēģijā', 2.
  • Referāts 'Izglītība Latvijā un Norvēģijā', 3.
  • Referāts 'Izglītība Latvijā un Norvēģijā', 4.
  • Referāts 'Izglītība Latvijā un Norvēģijā', 5.
  • Referāts 'Izglītība Latvijā un Norvēģijā', 6.
  • Referāts 'Izglītība Latvijā un Norvēģijā', 7.
  • Referāts 'Izglītība Latvijā un Norvēģijā', 8.
  • Referāts 'Izglītība Latvijā un Norvēģijā', 9.
  • Referāts 'Izglītība Latvijā un Norvēģijā', 10.
  • Referāts 'Izglītība Latvijā un Norvēģijā', 11.
  • Referāts 'Izglītība Latvijā un Norvēģijā', 12.
  • Referāts 'Izglītība Latvijā un Norvēģijā', 13.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Izglītība Latvijā    4
  Izglītība Norvēģijā    9
  Norvēģijas izglītība faktos un skaitļos    11
  Secinājumi    12
  Izmantotā literatūra    13
Darba fragmentsAizvērt

Izglītība ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem ilgtermiņa ekonomiskajai attīstībai un dzīves līmeņa uzlabošanai. Izglītības un zinātnes nozīme Latvijā būtiski palielinās sakarā ar nepieciešamību mainīt Latvijas tautsaimniecības orientāciju, pārejot uz zinātņietilpīgu ražošanu un orientējoties uz intelektuālā potenciāla izmantošanu un attīstību. Ņemot vērā Latvijas sabiedrības nacionālo un valodu dažādību, īpaši akcentējama ir tā loma, ko veic izglītības sistēma kā sabiedrības integrācijas mehānisms.
Līdz ar to izglītības sistēmai tiek izvirzītas sekojošās prasības:
nodrošināt zināšanas un prasmes dzīvei demokrātiskā sabiedrībā;
nodrošināt iedzīvotāju konkurētspēju tirgus ekonomikas apstākļos, attīstot mūžizglītības sistēmu;
saglabāt Latvijai raksturīgo kultūrvidi multinacionālas sabiedrības apstākļos.
Iepriekšminētie mērķi ir jāsasniedz sarežģīta ekonomiskā un politiskā situācijā, kad, Latvijas valsts īsteno strukturālus pārkārtojumus tautsaimniecībā, turpretī iedzīvotāju ienākumi un maksātspēja būtiski atpaliek no pastāvīgi pieaugošo vajadzību līmeņa. Tas nozīmē, ka izglītībā - nozarē, kas nodrošina visas sabiedrības un valsts kopīgās intereses, ir jāsaglabā valsts budžeta finansējums un investīcijas attīstībai, apzinoties, ka ieguldījumi izglītībā nav vērtējami kā ikdienas patēriņa izdevumi, bet gan kā ilglaicīgas investīcijas, kas resursu ietaupījumu un nacionālā kopprodukta pieaugumu rada tikai perspektīvā. Ierobežotie finansu resursi vienlaikus nosaka nepieciešamību skaidri definēt prioritātes.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants