Kārlis Ulmanis bija klāt visos ar Latvijas neatkarību saistītos notikumos, kā arī ņēma tajos aktīvu dalību. Kad pēc februāra revolūcijas Krievijā 1917.g. 25. martā sanāca Vidzemes zemes padome, viņu ievēlēja par vicekomisāru. 1917.g. rudenī, kad vācu karaspēks jau bija okupējis Rīgu, viņš palika pilsētā un organizēja Demokrātisko bloku, kura mērķis bija brīva Latvija. Arī pēc neatkarības viņš turpināja piedalīties valsts pārvaldē.
Kā zināms, pēc 1934.g. 15.maija apvērsuma, kura līderis bija Kārlis Ulmanis, Latvijas pārvaldes sistēma no demokrātijas kļuva par autoritārismu. Tika atlaista Saeima, atcelta Satversme un par valsts ideoloģijas pamatu kļuva vadonības kults. Latviju mēdza dēvēt par „15.maija Latviju” un „K.Ulmaņa Latviju”. No Musolīnī Kārlis Ulmanis aizņēmās titulu Vadonis(Duce) un kameru sistēmu, kas aizvietoja tautas pārstāvniecību. Glaimi un lišķība pret K.Ulmani bija ikdienišķa parādība. Darbojās arī cenzūra.…
