Jaunlatviešu kustības sākums.
Latviešu tautiskās kustības dīgļi meklējami ap 1855.gadu, kad šīs kustības pirmais vadonis Krišjānis Valdemārs Tērbatā nodibināja latviešu studentu pulciņu. Tajā laikā Tērbatā bija kādi 10-12 latviešu studenti, kas sevi uzskatīja par latviešiem. Gadu vēlāk pulciņā iestājās Juris Alunāns un Krišjānis Barons. No redzamākajiem vēl jāmin P.Jurkāns, J.Zakranovičs un Hese.
Jaunlatvieši lika pamatus latviešu nacionālajai literatūrai, no vācu baroniem un mācītājiem neatkarīgai presei un daudzām zinātņu nozarēm Latvijā - valodniecībai, folkloristikai, vēsturei, popularizēja filozofiju, dabaszinātnes, ģeogrāfiju, astronomiju, ekonomiskās zinātnes, lauksaimniecības zinātnes, tehniku u.c. Viņi bija arī latviešu nacionālās grāmatniecības nodibinātāji.
"Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas " ir grāmata, kurā ietverta cīņas ideja par latviešu nacionālo literāro valodu, literatūru un tās attīstību. Ievads un beigās pievienotais apcerējums "Kāds vārds par latviešu valodu“, un paši atdzejojumi rādīja latviešu literārās valodas pamatlicēju galvenos uzdevumus. Tie bija - valodas normēšana, vārdu krājuma tīrīšana un bagātināšana, ortogrāfijas reformēšana. …
