Sabiedrības uzticēšanās politiķiem gan Latvijā, gan citās valstīs ir samērā zema, viens no šīs zemās ticamības iemesliem ir uzskats par politiskās vides amoralitāti vai politikas procesā valdošiem zemiem morāles standartiem.
Jautājums – vai politika var būt morāla – ir mūžsens. Tas bijis aktuāls kopš seniem laikiem, jo politiskajā praksē valda tādas rīcības metodes un attiecību formas (vardarbība, meli), kuras nav savienojamas ar morāli. Galvenā problēma slēpjas šeit ne tikai tā, ka politikā notiek lietas, kuras pēc morāles apziņas loģikas nevar raksturot citādi, kā noziegumus. Pats svarīgākais jautājums ir tas, ka politika cenšas vērtēt šos noziegumus kā pilnībā attaisnotus, dažreiz pat varonīgus. Valdnieki var iznīcināt tūkstošiem cilvēku, bet uzskatīt, ka viņu rīcība ir pareiza un taisnīga.
Mūsdienu politiskās filozofijas zinātnē dominē uzskats, saskaņā ar kuru politika un morāle ir atšķirīgu jomu kategorijas, morāles ietekme uz politiku vispār nav pieņemama, pat otrādi, morāles ietekme uz politiku var būt tikai negatīva un deformējoša, politika kā profesija vispār nav saskaņojama ar morāli.…
