Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.05.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Spektrofotometriska dzelzs jonu noteikšana ūdenī', 1.
  • Referāts 'Spektrofotometriska dzelzs jonu noteikšana ūdenī', 2.
  • Referāts 'Spektrofotometriska dzelzs jonu noteikšana ūdenī', 3.
  • Referāts 'Spektrofotometriska dzelzs jonu noteikšana ūdenī', 4.
  • Referāts 'Spektrofotometriska dzelzs jonu noteikšana ūdenī', 5.
  • Referāts 'Spektrofotometriska dzelzs jonu noteikšana ūdenī', 6.
  • Referāts 'Spektrofotometriska dzelzs jonu noteikšana ūdenī', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Parauga veids: krāna ūdens
ņemšanas datums: 7.11.2008
ņemšanas laiks: 6:45
ņemšanas vieta: Carnikava, Tulpju iela
Teorētiskais pamatojums
Dzelzs ir Zemes garozā visbiežāk sastopamais elements (5% no Zemes garozas), tas izšķīdušā veidā
nonāk gruntsūdeņos, ūdenim filtrējoties caur zemes iežiem. Dabīgajos saldūdeņos dzelzs daudzums
ir robežās no 0,5 līdz pat 50 mg/L. Gruntsūdeņos, kuri nesatur skābekli, dzelzs atrodas izšķīdušā
veidā (visbiežāk dzelzs sulfāta veidā) un neiespaido ūdens ārējo izskatu – ūdens ir dzidrs un
caurspīdīgs. Taču saskaroties ar gaisu, t.i. skābekli, vai reaģējot ar citām oksidējošām vielām –
piemēram, hloru, dzelzs pārvēršas dzelzs hidroksīdā, kurš izgulsnējas ūdenī kā rūsas krāsas daļiņas.
Dzelzs dzeramajā ūdenī var būt sastopama trīs dažādos veidos:
 izšķīdušā veidā (ūdens ir skaidrs);
 izgulsnētā veidā (ūdens duļķains, rūsas krāsā);
 koloidālā veidā – dzelzs saistīta ar organiskiem piemaisījumiem (ūdenim raksturīga dzeltenīga
nokrāsa).
Dzelzs koncentrāciju iedzīvotājiem piegādātajā ūdenī palielina tehniski nolietojušās ūdensvada
caurules, lēnais plūsmas ātrums cauruļvados un nepietiekama ūdens cirkulācija ūdensapgādes
sistēmas galapunktos.
Kā liecina valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” dzeramā ūdens auditmonitoringa
rezultāti Latvijā 2005. - 2007. gadā vairāk kā pusei izmeklēto paraugu dzelzs koncentrācija pārsniedz
maksimāli pieļaujamo koncentrāciju. Vidējā dzelzs jonu koncentrācija 2005.gadā izmeklētajos
paraugos – 1,2 mg/L, 2006.gadā – 1 mg/L, 2007.gadā – 0,9 mg/L.

Autora komentārsAtvērt
Atlants