Jau pašā darba sākumā autors min, manuprāt, ļoti nozīmīgas atziņas, ko uzsver arī turpmāk, ka „kļūt par vecākiem, tā ir spēle ar augstu likmi” un savukārt „būt par vecākiem nozīmē veikt lielu un smagu darbu ”. Man gan nepatīk jēdziena „spēle” lietojums, jo tas ir daudz nopietnāk, bet spēle asociējas ar vieglu, izklaidējošu laika kavēkli. Atziņām seko secinājums, ka mūsdienās ģimenei vairs nebūt nav primārā loma cilvēka dzīvē, jo līdzās tai nostājas karjera un personīgās intereses. Nav viegli apvienot šīs dažādās sfēras un ziedot visām vienlīdz daudz pūļu un laika, reizēm tieši ģimene tiek atstāta novārtā, jo ir cerība, ka viss ies savu dabisko gaitu un problēmas atrisināsies pašas par sevi.…
