Auseklis ir izcils tautas romantisma pārstāvis, tautiskās atmodas laikmeta spilgtākais darbinieks. Viņa literārais mantojums ieņem redzamu vietu latviešu kultūras krātuvē. Izmantojot vēstures un mitoloģijas tematiku, latviešu folkloru un dabas tēlojumus dzejā (arī satīriskā) un prozas darbos viņš dzēlīgi kritizēja vācu muižniecību un mācītājus, cēla godā latviešu tautas senatni, modināja tautas pašapziņu. Tāpat Auseklis rakstīja par literatūras un valodas jautājumiem, par tautas izglītību.
Miķelis Krogzemis dzimis 1850.gada 18.septembrī nomas saimnieka ģimenē Valmieras apriņķa Ungurpils “Sīpolos” (netālu no Alojas). Mācījās Alojas, tad Dikļu un Ērgļu draudzes skolās, pēc tam J.Cimzes vadītajā Valkas skolotāju seminārā, kur iepazinās un iemīlēja vācu dzeju. Jau studiju gados viņš sāka atdzejot F.Šillera, J.V.Gētes un H.Heines darbus. J.Cimzes ierosināts, Auseklis vāca folkloru un uzrakstīja pirmos oriģināldzejoļus. Par spīti seminārā valdošajam vāciskajam garam, dzejnieks kļuva par dedzīgu jaunlatvieti un tautas pašapziņas modinātāju. Auseklis sadraudzējās ar mūziķiem brāļiem Jurjāniem, lasīja Rietumeiropas apgaismotāju un materiālistu darbus (Ž.Ž.Ruso, L.Feierbahu), kļuva par baznīcas noliedzēju un cīnītāju par latviešu tautas nacionālo kultūru.
Periodikā sāka parādīties Ausekļa dzejoļi, asas satīras par bizmaņiem un mācītājiem, kas viņam sagādāja dumpīga dzejnieka slavu, izraisīja nesaprašanos ar vietējiem mācītājiem, kuru pārraudzībā atradās Vidzemes skolas.…
