Polonijs. (…) Ko jūs tur lasāt, mans princi?
Hamlets. Vārdus, vārdus, vārdus!
Polonijs. Es domāju, kāds saturs tam, ko lasāt princi.
Hamlets. Zākāšanās, kungs; jo šis nelietis satīriķis te saka, ka veciem vīriem esot sirmas bārdas, grumbainas sejas, no acīm tiem pilot dzintara un plūmjkoka sveķi un ka tiem esot pilnīgs saprāta trūkums, turklāt vēl vāji lieli. Kaut gan es, kungs, visam tam stipri un nešaubīgi ticu, tomēr domāju, nav labi par to rakstīt grāmatās; jo jūs pats, kungs, paliksiet tikpat vecs, kāds es esmu, jo rāposiet kā vēzis atpakaļ.
…
