Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.02.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Hidroelektrostacijas Latvijā', 1.
  • Referāts 'Hidroelektrostacijas Latvijā', 2.
  • Referāts 'Hidroelektrostacijas Latvijā', 3.
  • Referāts 'Hidroelektrostacijas Latvijā', 4.
  • Referāts 'Hidroelektrostacijas Latvijā', 5.
  • Referāts 'Hidroelektrostacijas Latvijā', 6.
  • Referāts 'Hidroelektrostacijas Latvijā', 7.
  • Referāts 'Hidroelektrostacijas Latvijā', 8.
  • Referāts 'Hidroelektrostacijas Latvijā', 9.
  • Referāts 'Hidroelektrostacijas Latvijā', 10.
  • Referāts 'Hidroelektrostacijas Latvijā', 11.
  • Referāts 'Hidroelektrostacijas Latvijā', 12.
  • Referāts 'Hidroelektrostacijas Latvijā', 13.
  • Referāts 'Hidroelektrostacijas Latvijā', 14.
  • Referāts 'Hidroelektrostacijas Latvijā', 15.
  • Referāts 'Hidroelektrostacijas Latvijā', 16.
  • Referāts 'Hidroelektrostacijas Latvijā', 17.
  • Referāts 'Hidroelektrostacijas Latvijā', 18.
  • Referāts 'Hidroelektrostacijas Latvijā', 19.
  • Referāts 'Hidroelektrostacijas Latvijā', 20.
Darba fragmentsAizvērt

Aiviekstes HES no Šīrona dzirnavām līdz mūsdienām
Agrāk Madonas rajonā Aiviekstes upes krastā atradās varenās Šīronu dzirnavas. 20. gadsimta 20. gados tur tika malts, bīdelēts, zāģēti koki, bet tomēr netika pilnīgi izmantots Aiviekstes upes spēks. 1925. gadā ūdensdzirnavas savā īpašumā ieguva trīs izdarīgi cilvēki – Alma Zadde, Eduards Lūsis, Fricis Ansons. Viņi šajās dzirnavās uzsāka elektroenerģijas ražošanu un piegādi lietotājiem. 1926. gadā tika noslēgts līgums par to, ka elektroenerģiju piegādās arī Jēkabpilij un Krustpilij. 1928. gadā sāka jau aizsprosta izbūvi.
HES aizsprosta un zemes dambju izbūves darbus a/s “Aiviekste” 1928. – 1929. gada laikā veica saimnieciskā kārtā vistiešākajā Eduarda Lūša vadībā. Darbos izmantoja vietējo darbaspēku.
Aizsprosts un dambji smagai pārbaudei pakļāvās lielajos 1931. gada pavasara palos, kad ūdens caurplūdums upē sasniedza 571 m3/s. Hidroelektrocentrāles apkārtne applūda ar palu ūdeņiem. Jaunbūvētais aizsprosts šo dabas radīto pārbaudi izturēja bez bojājumiem.
Hidroelektrostacijas ēkas būvniecību 1931. gada 31. martā Jēkabpilī notikušajā izsolē uzticēja uzņēmējam inženierim P. Titmanim. Darbus sāka 1931. gada maijā. Būvdarbi tika pabeigti 1932. gada pavasarī. Celtniecībā lietoja vietējos būvmateriālus. Būvbedrē un ūdens pievadkanālā izlauzto dolomītu rūpīgi šķiroja un izmantoja mūrēšanas darbos. HES ēkas galos izbūvēja brīvslūžas ūdens līmeņa regulēšanai, kā arī pieplūdes kanālā ienākošo sanešu aizvadīšanai.
1931. gadā dzirnavas apturēja un demontēja.
1930. gada 17. decembrī ar Siemens noslēdza līgumu par 640 kVA 400/230 V hidroģeneratora un tā ekspluatācijai nepieciešamo elektroiekārtu piegādi un uzstādīšanu. 1930. gada jūlijā pabeidza montāžas darbus un hidroagregātu iedarbināja. Otru turbīnu pasūtīja 1933. gadā un iedarbināja 1934. gada augustā.
1938. gadā šis HES elektroenerģiju piegādāja Krustpils, Jēkabpils, Madonas un Gulbenes pilsētai, kā arī lietotājiem 16 pagastos.
Ļoti strauji pieauga elektroenerģijas pieprasījums, un tāpēc tika noslēgts līgums par jauna hidroagregāta piegādi. Un tā trešais hidroagregāts tika iedarbināts 1940. gadā.
No 1941. gada līdz 1944. gadam uzņēmums darbojās kā Energieversorgung Ostland, GmbH, Generalbezirk Lettland Aiviekstes rajons.
1944. gadā vācu okupanti atkāpjoties gatavoja elektrostaciju pilnīgai iznīcināšanai. Spēkstacijas iznīcināšanu, piekukuļojot un piedzirdot spridzinātājus, izdevās novērst. Rezultātā kaitējums bija niecīgs.

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Atlants