3. Kā globalizācijas apstākļi ietekmē attīstības valstis?
Optimistiskākie politiskie zinātnieki (pārsvarā liberālisti) uzskata, ka nākošās desmitgades attīstības valstīm būs labs laiks, lai veidotu daudz atvērtāku sabiedrību, tirgu un veicināt labklājību un demokrātiju. Citi zinātnieki savukārt saskata vairāk šķēršļu, nekā iespēju. Citi pat uzskata, ka ar laiku šajās valstīs valdīs anarhija, kas pārņems pašas vājākās valstis. Nabadzība un vardarbība esot šo valstu nākotne, kā arī brīvība un vienlīdzība nav iespējama.
Lai attīstītu ekonomiku un politiku, ir jāveic valstu struktūras izmaiņas. Viena no svarīgākajām lietām ir sociālā globalizācija, pilsoniskās sabiedrības attīstība, kas ir pirmais solis uz vispārēju labklājības uzlabošanu. Tāpat būtiska loma ir organizācijām, kas ārpusvalsts ietvaros palīdz cilvēkiem izprast viņu intereses. Pilsoniskā sabiedrība ir tā, kas sasaista kopā cilvēkus, radot saikni interešu, kas ir spēcīgākas nekā etniskie, reliģiskie un citi iedalījumi.6 Attīstības valstīs pilsoniskā sabiedrība ir vāja. Tā tiecās būt iedalīta reliģiskās, etniskās, ekonomiskās robežās. Mūsdienās sabiedrības aktivitāte tiek uzskatīta par svarīgāko komponentu. Pirmais solis ir sabiedrības izglītība. Kritiskas šādā mēģinājumā ir NVO, kas nav atkarīgas no valsts. NVO ne tikai neveido iespēju attīstīties pilsoniskajai sabiedrībai, bet tā arī nav spējīga likt pamatu sabiedrības segmentam – izplatīt cilvēku tiesības.
Pēdējos gados NVO ir spēlējusi nozīmīgu lomu attīstības valstīs, uzņemoties daudzus problēmu jautājumus, ieskaitot cilvēktiesības, apkārtējo dabu, dzimstību, veselību, minoritāšu tiesības un nabadzību. NVO darbs tiek atbalstīts ar ārzemju palīdzību. Šādu iejaukšanos varētu nosaukt par globalizāciju, kas pēdējos gados ir sekmējusi attīstības valstu labklājību.
…
