Rakstot eseju par semiotiku, vispirms vajag aprakstīt kas tā vispār ir un noformulēt jēdzienu. Tātad tā – semiotika ir zinātne par zīmēm un zīmju sistēmām. Tas nozīmē, ka šī zinātne palīdz cilvēkiem ieraudzīt semiotiskumu, jeb ar zīmēm saistītu raksturu, dažādās ( es pat teiktu visās ) situācijās un darbības sfērās sabiedrībā.
Pasaule mums apkārt ir pilna ar zīmēm, tie ir sastopami visur – jebkurā situācijā, parādibā un mantā. Pēc konkrētām zīmēm mēs varam noskaidrot vai nu mantas izcelšanos, vai situācijas sākšanas cēloni, vai jebko citu... Bet zīmes vienmēr izpaužās dažādos veidos. Piemēram: kad luksofors rada zaļo gaismu – mēs zinām, ka varam iet, bet kad krāsa ir sarkana – mēs stāvam un gaidām; mūziku mēs pierakstām ar nošu zīmēm; komunicējoties viens ar otru, mēs izmantojām ļoti daudz zīmju sistēmu – vārdi, mimika, žesti. Mēs saprotam viens otru, jo mums visiem šī zīmju sistēma ir ļoti labi zināma jau no pašas bērnības. Katrā darbības sfērā ir iesistītās zīmes.
Mūsdienās par semiotiku interesējās ļoti daudzu zinātņu pārstāvji – filozofijas, valodniecības, psiholoģijas, kultūras teorijas. Semiotika attiecās pie tām visām, jo zīmes ir visur.
Valoda ir viena no visaptverošākajām zīmju sistēmām mūsu dzīve, jo šo sistēmu katru dienu lieto visi cilvēki. Valodu iedala dabiskajā un mākslīgajā. …
