Sešpadsmitā nodaļa.
Vaipuldaņja bija pirmais no viņa puses aborigēniem, kas bija kādreiz pametis kontinentu. Viņš devās un lekcijām uz otru pasaules malu, esot tur, viņu satrieca ziņa par to, ka dakteris ar ko viņš tik ilgi bija kopā strādājis ir miris. Tajā laikā viņš arī izlēma to, ka vēlas savu dzīvi sastīt ar medicīnu.
Viņš tagad kādā atvēra savu ambulanci. Šajā ciematā viņu patiešām stipri godāja, jo redzēja, ka viņš ir ne tikai prasmīgs dakteris, bet arī patiess aborigēns, kas prot medīt un gādāt sev iztiku.
Izlasot šo grāmatu, es uzzināju ļoti daudz par aborigēnu dzīvi. Patiesība, ne tikai aborigēnu dzīvi. Šī grāmata man sniedza ieskatu gandrīz jebkuru cilvēku dzīvēs, kuri nepazīst televizorus, datorus, elektrību. Mēs varam viņus uzskatīt par necivilizētiem, bet viņiem ir tas, kas pietrūkst mums. Viņi ir ļoti lojāli un uzticīgi savām mājvietām, ģimenēm, radiem. Viņi ir laimīgi ar to, kas viņiem ir, viņi prot to novērtēt, un tas ir galvenais.
…
