-
Livonijas iekārta un tiesības
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Zobenbrāļu ordeņa varas struktūra | 3 |
| 2. | Livonijas ordeņa valsts varas organizācija | 4 |
| 3. | Rīgas arhibīskapijas valsts varas struktūra | 6 |
| 4. | Livonijas pilsētas – Hanzas savienības locekles | 7 |
| 5. | Lantāgs – struktūra un kopetence | 8 |
| 6. | Bruņinieku tiesību avoti | 9 |
| 7. | Bruņinieku feodālās zemes īpašuma tiesības | 10 |
| 8. | Pilsētu tiesības. Pārstrādātie Rīgas statūti | 12 |
| 9. | Kanoniskās tiesības | 14 |
| 10. | Romiešu tiesību recepcija | 15 |
| 11. | Zemnieku tiesību avoti | 16 |
| 12. | Zemnieku krimināltiesību normas | 17 |
Bīskaps Alberts pārliecināja, ka ar gadskārtējiem krustnešu formējumiem nevarēs pakļaut lībiešus un nolēma radīt pastāvīgu militāru organizāciju bruņinieku ordeņa veidā. Viņa uzdevumā garīdznieks Teodorihs 1202. gadā nodibināja Zobenbrāļu ordeni, kas pastāvēja līdz 1237.gadam. Romas pāvests Inocents III tam deva statūtus pēc Templiešu ordeņa statūtu parauga. Atšķirībā no Templiešiem Zobenbrāļu ordenis nebija tieši pakļauts pāvestam, bet vispirms Rīgas bīskapam. Arī zobenbrāļu ārējās pazīmes bija citādas – uz balta mēteļa kreisās piedurknes sarkans krusts virs sarkana zobena.
Starp Ordeņa locekļiem pastāvēja augstāks grupējums – brāļi-bruņinieki. Lai kļūtu par brāli-bruņinieku, vajadzēja zvērēt, ka dzimis likumīgā laulībā, neprecējies, nav nesamaksājamu parādu, ir fiziski vesels. Šādu kandidātu Ordeņa kopsapulce varēja uzņemt par brāli-bruņinieku. Tas saņēma no Ordeņa trīs zirgus, vairogu, zobenu, šķēpu un kaujas vāli. Bruņinieka rīcībā nodeva vienu brāli- apkalpotāju.
Otra grupa bija brāļi-priesteri, kas atšķīrās no pārējiem ar savu apģērbu ( balti svārki ar sarkanu krustu uz krūtīm). Viņi pildīja garīdznieka funkcijas. Brāļi- priesteri pie galda sēdēja blakus Ordeņa priekšniekam (mestram).…
4. mājas darbs Latvijas valsts un tiesību vēsturē, Juridiskajā koledžā
