-
Plaģiātisms
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Plaģiātisms un tā sekas | 2 | |
| Plaģiātisms ārpus "mācību telpas" | 4 | |
| Plaģiātisms kā attīstītājs | 6 |
PLAĢIĀTISMS KĀ ATTĪSTĪTĀJS
Kā redzams plaģiātisma apmērs ir gana plašs. Tomēr jāsecina, ka reizēm ir grūti formulēt kas ir plaģiātisms, kur tas sākās un vai tas tiešām vienmēr ir tik slikts. Piemēram, mākslinieki mācoties zīmēt to dara pēc iespējas precīzāk atveidojot jau esošu un par kanonu kļuvušu darbu. Tāpat arī mūziķi mācoties spēlēt spēlē klasiķu sakomponētās melodijas. Un neizbēgami mācoties no jau esošajiem piemēriem, mēs ietekmējamies un kaut kādā mērā mūsu darbos parādīsies šī ietekme. Praktiski tie būs atvasināti, papildināti šie darbi jaunā interpretācijā. Pamatā paliks mūsos ieliktie pamati, kurus uzskatām par pareiziem. Tas pats attiecas un vispār zināmām frāzēm, ekonomikas definīcijām, kuras tiek pārveidotas atbilstoši laikam un pārmaiņām sadzīvē un sabiedrībā. Savā ziņā tas pat nav slikti, jo dod jaunu, modernu dzīvību un interpretāciju klasikai, jo pasaulē jau nav nekā jauna ir tikai vecā pilnveidošana, kas veicina attīstību gan zinātnē, tehnikā, rakstu darbos u.c. Katrs pieliek ko jaunu. Tātad varbūt, ka plaģiātisms, saprāta robežās nemaz nav tik "melns kā viņu mālē".
…
Plaģiāts (no latīņu plagium "nolaupīšana") - cita autora darba vai tā daļas (literāra, zinātniska darba, izgudrojuma u.tml.) uzdošana par savu, publicēšana ar savu vārdu vai pseidonīmu. Pat neliels cita autora darba citāts darbā, kuram nav pievienota atsauce kļūst par plaģiātu. Autors ir kļuvis par plaģiāta radītāju un ir negodīgs pret autoru un arī pats pret sevi, jo nav izmantojis iespēju visu izpētīt pats un izdarīt savus unikālos secinājumus. Atsauces nav vajadzīgas, ja tiek minēti vispārzināmi fakti. Veidojot plaģiātu autors riskē ar to, ka turpmāk viņam var būt slikta slava gan akadēmiskajā, gan profesionālajā sabiedrībā un nepieciešamības gadījumā viņš var tik saukts pie cilviltiesiskās atbildības vai pat pie kriminālatbildības. Tomēr ir gadījumi, kad autortiesību likums pieļauj autora darba izmantošanu bez autora piekrišanas un bez atlīdzības informatīviem un izglītības un pētniecības mērķiem. Autora darbu izmantošana izglītības un pētniecības mērķiem aptver darbu izmantošanu studijās, kas nav saistīta ar tiešu autora darbu citēšanu, savukārt, izmantot darbu informatīviem mērķiem nozīmē - reproducēt publiskotus darbus citātu veidā zinātniskos, pētniecības, polemiskos, kritiskos un informatīvos nolūkos citēšanas mērķim atbilstošā apjomā.
