Valsts budžets ir valsts ieņēmumu un izdevumu atspoguļojums viena finansu gada laikā. Ja valsts izdevumi pārsniedz valsts ieņēmumus, tad valsts budžetā veidojas deficīts. Vienalga kura valsts arī būtu tās mērķis ir panākt sabalansētu budžetu, un, lai tas tiktu panākts, tiek izmantotas vairākas metodes budžeta līdzsvarošanai. Viena no metodēm ir valsts aizņēmums, savas valsts robežās vai ārpus valsts robežām, tā rezultātā veidojas gan valsts ārējais parāds, gan valsts iekšējais parāds. Latvijas valsts parāds veidojies laikā pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas, kad budžeta ieņēmumi un valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas procesā gūtie līdzekļi nebija pietiekami, lai pilnā apmērā nodrošinātu valsts budžeta likumā paredzēto izdevumu finansēšanu.
Latvijas ārējais parāds ir visu tiešo saistību summa, kuru Latvijas rezidenti ir parādā nerezidentiem (pārējām valstīm), un šo saistību segšanai nākotnē jāveic pamatsummu un/vai procentu maksājumi saskaņā ar iepriekšēju vienošanos. un kuri jāatmaksā ārvalstu valūtā, ar precēm vai pakalpojumiem. 1
Valsts ārējā parāda sastāvdaļas:
Ilgtermiņa parāds - ietilpst kredīti, kuru atmaksas termiņš ir ilgāks par gadu un kurus ņēmusi vai garantējusi valdība un pašvaldības, kā arī kredīti, kurus bez valsts garantijām saņēmušas bankas, uzņēmumi vai iedzīvotāji. …
Starp valstīm veidojas lielas naudas plūsmas, ko noteiktā laika periodā var sakārtot valstu maksājuma bilancēs ar tām raksturīgiem aktīviem un pasīviem, un to kredītiem un debetiem. Katras valsts statistika ar lielāku vai mazāku novirzi var uztvert to naudas daudzumu, kas valstī ieplūst, un to naudas daudzumu, kas valsti atstāj. Katras valsts maksājumu bilance tiek aprēķināta un sakārtota atbilstoši SVP saistošiem norādījumiem, kas paver iespēju maksāšanas bilanču starpvalstu salīdzinājumiem. Valstij, tajā skaitā arī Latvijai, ļoti svarīga ir maksājumu bilance, kuru veido tekošais konts un kapitāla, un finanšu konts. Maksājumu bilanci veido: • Tekošais konts rāda noteiktā periodā veikto preču un pakalpojumu eksportu un importu, ienākumus un izdevumus (atlīdzību nodarbinātajiem, reinvestēto peļņu, dividendes, procentus) un kārtējos pārvedumus (saņemtos ES fondu līdzekļus, maksājumus ES budžetā, privātpersonu naudas pārvedumus, pensijas, dāvinājumus, nodokļus u.c.). • Kapitāla un finanšu konts atspoguļo veiktos kapitāla pārved
