Jēdzieni politikā

Politika –

fr. politique, lat., sengr. politikē (epistēmē) - valsts vadīšanas māksla, sengr. polis - pilsēta, valsts. Valsts pārvaldes process, kurā politiskās partijas, valdības, parlamentu frakcijas, iedzīvotāju interešu grupas, dažādas nacionālas un starptautiskas institūcijas, uzņēmumi vai atsevišķi indivīdi veic darbības oficiālu vai neoficiālu varas, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai, lai ietekmētu sabiedrību un sabiedriskos procesus. Attiecības politisko subjektu starpā izpaužas kā politiska cīņa par savu interešu īstenošanu, kurā viens no galvenajiem līdzekļiem ir vara. Politikas pamatuzdevumi: nodrošināt lietiskos, sociālos, organizatoriskos un garīgos nosacījumus, kas sekmētu cilvēku pašatražošanās nosacījuma funkcionēšanu, un sabiedrības locekļu pretrunīgu interešu sadursmju gadījumā - pasargāt to sairuma.


Valsts, valsts funkcijas –

sabiedrības teritoriālajā organizācijā iekļautais institūciju kopums, kurš, balstoties uz publisku un tiesisku varu, nosaka likumus un citas normas tautas vai vairāku etnisku grupu apdzīvotā noteiktā teritorijā, sakopojot sabiedrības, sociālo grupu un indivīdu centienus. Valstij raksturīgi trīs elementi – iedzīvotāji, varas mehānisms un teritorija, kurā vara tiek īstenota. Valsts pamatfunkcija – nodrošināt sabiedrības atražošanas procesu, kuras īstenošanai nepieciešama likumdevēja, izpildu un tiesu varas sistēma. Valsts galvenās funkcijas:
sargāt ekonomisko pamatu un jebkādu īpašumu,
regulēt saimniecisko dzīvi,
atbalstīt kultūru un izglītību,
nepieļaut konfliktus starp etniskajām grupām,
nodrošināt veselības aprūpi, atbilstošu dzīves vidi, dabas resursu saprātīgu izmantošanu.


…