Galvojums kā viens no saistību pastiprināšanas līdzekļiem

Secinājumi un priekšlikumi
1) Par galvinieku saskaņā no civiltiesisko attiecību subjekta viedokļa var būt jebkura rīcībspējīga persona – fiziska un juridiska. Tomēr atsevišķām juridiskām personām pastāv ierobežojumi vai noteikta īpaša kārtība, kādā dodams galvojums. Saskaņā ar likumu ‘’ Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu’’ ierobežojumi sniegt galvojumus un garantijas ir pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, kapitālsabiedrībām, līdz ar ko, tiesība sniegt galvojumu nav absolutizējama.
2) CL nesatur nekādas speciālas normas attiecībā uz garantijām. Līdz ar ko, pēc pastāvošā regulējuma galvojumu un garantiju uztver kā sinonīmus, ja vien speciāli normatīvi akti neparedz ko citu.
3) Tomēr, garantija atšķiras no galvojuma ar to, ka tai ir patstāvīgs raksturs – tā nebeidz pastāvēt gadījumos, kad pats pamatlīgums tiek atzīts par spēkā neesošu.
4) Normatīvajos aktos un juridiskajā literatūrā, kā arī līgumos un tiesu spriedumos ir jāsastopas ar jēdzieniem – galvojums un garantija, tādējādi radot jautājumus par šo jēdzienu interpretāciju, jo garantija nebeidz pastāvēt gadījumos, kad galvenais līgums tiek atzīts par spēkā neesošu, tādēļ autors izsaka priekšlikumu:
4.1. Grozīt CL 1691.pantu no šādas redakcijas – ‘’ Saistību spēku bez ķīlas tiesības (1278. un turpm.p.) pastiprina: 1) ar galvojumu, 2) ar līgumsodu un 3) ar rokas naudu’’ uz šādu redakciju - ‘’ Saistību spēku bez ķīlas tiesības (1278. un turpm.p.) pastiprina: 1) ar galvojumu, 2) ar garantiju 3) ar līgumsodu un 4) ar rokas naudu .’’
5) Normatīvajos aktos, publikācijās vai pieejamajā literatūrā, netiek precīzi formulēts gadījums, kas notiek ar galvojuma saistību pēc maksātnespējīgas juridiskas personas izslēgšanas no Komercreģistra.
6) Normatīvajos aktos nav noteikts kas notiek pēc maksātnespējīgas fiziskas personas saistību dzēšanas procedūras termiņa beigām.
7) Neekspromisoriskā galvojumā gadījumā, saskaņā ar CL 1703.panta pirmo daļu, kreditors ir tiesīgs uzreiz griezties pie galvinieka, ‘’ja galvenais parādnieks atrodas prombūtnē vai galvinieks nevar uzdot viņa dzīves vietu.’’ Šeit gan, nepieciešams precizēt gadījumus, kad kreditors ir tiesīgs griezties uzreiz pie galvinieka, autors izsaka priekšlikumu grozīt CL 1703.panta pirmo daļu uz šādu redakciju:
7.1. Kreditors ir tiesīgs uzreiz griezties pie galvinieka ja galvenais parādnieks atrodas prombūtnē vai galvinieks nevar uzdot viņa dzīves vietu un ir izdarījis visu iespējamo un veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai atrastu pašu parādnieku.
…