Jāņa Ezeriņa noveļu sižeta līnijās ļoti aktuālas ir šķietami neticamas, komiskas norises. To mija ar nelielu melno humoru rada ļoti īpatnēju autora rakstīšanas stilu, kas ir patiesi interesants.
Jāņa Ezeriņa novelē „Tornis” galvenais personāžs bija Eduards Zvanups. Zvanups bija krāsotājs. Viņu pazina visa Rīga, jo viņš bija sava amata meistars, drosmīgs cilvēks. „Zvanups ir straujšs, pārgalvīgs, drošs, varbūt pat pārāk drošs, taču caur un cauri godavīrs.” Zvanupu respektēja pārējei amata biedri, tāpēc attieksme pret viņu bija uzmanīga.
Grāfs Burharts, uzsākot savas sentēvu pils remontdarbus, nolīga daudzus meistarus, to starpā, arī Zvanupu. Tieši Zvanupa pienākumi bija visgrutākie, jo viņam bija jāstrādā vienam, bez palīgiem, kā arī viņa darbam bija neliela specifika – krāsojot torni, izcelt jau sen neredzamu grāfa cilts devīzi. Papildus tam, Zvanups savu darbu grasījās veikt bez stalažām, to vietā izmantojot kaķi, kas tiecoties pēc ēdiena, apsietu virves ap torni. Šāds meistarstiķis pierādīja, kāpēc cilvēki cienīja Zvanupu. Viņš bija radošs un virtuozs.…
