• Politiskās, garīgās un kultūras norises sabiedrībā un literatūrā 20.gadsimtā

     

    Eseja1 Literatūra

Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Eseja 'Politiskās, garīgās un kultūras norises sabiedrībā un literatūrā 20.gadsimtā', 1.
  • Eseja 'Politiskās, garīgās un kultūras norises sabiedrībā un literatūrā 20.gadsimtā', 2.
Darba fragmentsAizvērt

20. gadsimta notikumi politikā, kultūrā un garīgajā ziņā ļoti ietekmēja visu pasauli un tās turpmāko nākotni. 20. gs. Bija gan daudz labu, gan arī daudz sliktu notikumu, kas atstāja dažādas sekas visā pasaulē.
Politikā 20. gs. Bija ļoti daudz svarīgu notikumu, bet paši svarīgākie bija Pirmais un Otrais Pasaules karš, pēc kuriem bija milzīgas sekas un lielas izmaiņas pasaulē gan politikā, gan kultūrā, gan arī garīgajā ziņā. „Pēc Pirmā Pasaules kara Eiropu pāršalca antidemokrātisks un prodiktatorisks pustotalitāro un totalitāro kustību vilnis.” Šajā laikā valdība ietekmēja tautu, tā bija garīgi pakļāvusi visus cilvēkus, un centās viņiem iemācīt nedomāt. Valdība domāja tikai par savām interesēm, un par savu tautu tikpat kā nedomāja. Politikai un valdībai bija ļoti liela vara, un cilvēki nespēja tai pretoties. Ja tauta bijusi gudra, tad tā tik ļoti nepakļautos politiskajai varai un protestētu pret to. Taču tauta to nespēja. Valdība bija cietsirdīga pret visiem cilvēkiem. Bija izveidojies totalitārisma režīms, kurā valdība pilnībā bija pārņēmusi varu pār visu. „Valdības mērenība vai mazāk slepkavnieciskās metodes diezin vai saistāmas ar valdības bailēm no tautas sacelšanās; daudz nopietnākus draudus radīja valsts depopulācija.” Šajā totalitārisma režīma laikā neskaitāmas cilvēku masas tika izsūtītas trimdā, daudzi no tiem emigrēja un tikpat liels skaits bēgļu. Šo visu cilvēku starpā bija ļoti daudz rakstnieku no visas pasaules. 20. gs. Cilvēks bija nostādīts skarbās realitātes priekšā, bet tai pašā laikā viņš bija optimisma un ticības pilns.
Valdība nedomāja par kultūras attīstību, viņi domāja tikai par savu labumu, tādā veidā apspiežot kultūru. Tā laika kultūrā bija zaudēts jebkāds organisks veselums. 20. gs. Visi literārie darbi tika cenzēti. Visi darbi tika koriģēti tā, lai tie būtu labvēlīgi valsts varai. Grāmatu izdošana vairs nesaistījās ar rakstnieku, bet gan ar valsts interesēm. Cenzūra noliedza visu patvaļīgo un pretēji domājošo tautas tradicionālās vērtības.

Atlants