1. Vai ir iespējama dzīvotspējīga demokrātija attīstības valstīs?
Meksika ir federāla prezidentāla republika, kas neatkarību no Spānijas ieguva 1810.gadā. prezidents Meksikā svarīgākā politiskā persona un tādēļ tā vēlēšanām ir pievērsta liela uzmanība. 2000.gada prezidentālās velēšanas pārtrauca Institucionālās Revolucionārās partijas (Partido Revolucionario Institucional - PRI) 71 gadu ilgo valdīšanas laiku valstī. Tās vietā nāca Nacionālās Rīcības partija (Partio Accion Nacional - PAN). Vienas partijas hegemonijas gāšanu sekmēja jauns vēlēšanu likums, kurš tika pieņemts 1990.gadā, kura ietvaros tika izveidota jauna vēlēšanu komisija, kas sekmēja nelikumību novēršanu skaitot balsis, viltojot balsošanas zīmes u.c. ar katrām vēlēšanām pēc šī likuma pieņemšanas PRI ar katru gadu zaudēja vietas parlamentā.
Jaunais likums dod iespēju visām partijām izmantot masu mēdijus, kas ir ļoti būtiski, jo iepriekš televīziju drīkstēja izmantot tikai PRI. Pēc apvērsuma, kad tika gāzts autoritatīvais režīms un tika nodibināta demokrātija, paradoksāli, ka politiskā elite saglabājās tā pati. Rezultātā tiek īstenota tā pati politika, kas iepriekš. Politiskās elites rekrutācija Meksikā ir lēns un sarežģīts process. Politiskajā elitē parasti nokļūst lielo pilsētu pārstāvji, tādejādi parlaments nav plašas sabiedrības pārstāvēts. Politiskajā elitē ir nozīmīgas arī ģimenes saites, jo bieži vien amatos un posteņos tiek virzīti cilvēki no ģimenes.
Meksikas Kongress sastāv no 500 vietām un tai ir divpalātu parlaments. Likumdevējvara ar izpildvaru ir savstarpēji saistīta. Vēlēšanu sistēma Meksikā tiek veidota pēc ASV parauga.
…
