Rietumos robežojas ar Atlantijas okeānu, ziemeļaustrumos ir Ziemeļu kanāls, austrumos atrodas Īru jūra, kura ir savienota caur okeānu ar Svētā Džordža kanālu un Ķeltu jūru. Īrijas rietumu krasts pārsvarā sastāv no klintīm, pakalniem un zemiem kalniem (augstākais punkts Karauntohils 1,39 m). Pārsvarā ir plakankalni un līdzenumi ar lauksaimniecībā izmantojamu zemi, šķērso upes, piemēram, Šanonas, Blekvotera, Barova un daži ezeri – Derg, Ree, Erne, Neagh. Valsts centrālajā daļā atrodas Šanonas upes baseins; lielas purvainas teritorijas, kuras izmanto kūdras iegūšanai. dabas apstākļi ir līdzīgi Latvijai, bieži vērojamas lietusgāzes un stipri vēji. Īrija ir sadalīta 26 apgabalos.
2. Nemieri Ziemeļīrijā.
Ziemeļīrijā sadzīvo divas naidīgi noskaņotas frontes. Viena ir protestanti, otra katoļi. Tās cīnās savā starpā ne tikai tāpēc, ka ir atšķirīgas reliģiskajos uzskatos, bet arī tāpēc, ka Z-Īrijā dzīvojošos Īrus neapmierina, ka šī teritorija atrodas Lielbritānijas sastāvā. Mazajās Z-Īrijas pilsētās notiek asiņaini nemieri, kuros tiek iznicinātas automašīnas, veikali, baznīcas un jebkas, kas atrodas viņu ceļā.…
