Vienmēr augstu esmu vērtējusi tādu īpašību, kā saliedētība. Cilvēki, kas ir vai nu mani ģimenes locekļi, vai nu draugi, allaž bija, ir un būs svarīgi. Negribētu no viņiem nošķirties it kā tāla mērķa vārdā, kas kā laimes spēlē var realizēties šodien, rīt vai pēc 10-20 gadiem. Sevī nejūtu vēlmi atsacīties no kopīgajiem pasākumiem, ko piespiestu darbs, kas būtībā mani turētu pie sevis 24 stundas katru diennakti. Negribu atsvešināties, lai kādu dienu nejauši dzirdētu kāda drauga balsi un to neatpazītu, jo nelāgu sagadīšanos dēļ neesam ilgi redzējušies.…
