Nu jau ilgāku laiku arī pie mums Latvijā ir pieejami dažādi smaržkociņi jeb vīraki, kurus pirms tam pārsvarā varēja sajust tikai baznīcas rituālu ietvaros, taču tagad daudzi tos izmanto, lai savā mājoklī radītu īpašāku atmosfēru vai arī iegūtu vienkārši patīkamu aromātu. Daži no tiem dod īpašu enerģiju, daži nomierina, daži iedvesmo. Katrs pats var izvēlēties sev piemērotāko aromātu. Jāsaka, arī es esmu mēģinājusi šādi radīt ap sevi citādāku atmosfēru, jo kaut kādu iemeslu dēļ vismaz daļēji esmu noticējusi to ietekmei. Varbūt tas ir māns.
Vai kāds maz aizdomājas, no kurienes tad šī tradīcija nākusi? Kādiem mērķiem tie patiesībā tika izmantoti? Laikam jau atbilde būtu pareiza, ja mēs teiktu, ka to pirmsākumi ir saistīti ar budistiem un budistu mūkiem, jo tie šos smaržkociņus lietojuši un vēl joprojām lieto lūgšanu un meditācijas laikā. Te nu es nonāku līdz atziņai, ka tie ir Austrumi, kas vienmēr ir bijuši atšķirīgi, daudziem nesaprotami, bet brīžiem tik interesanti ar savu neparasto kultūru, senāko no reliģijām – budismu un visbeidzot ar veikalu plauktos redzamajiem Austrumu saldumiem.…
