Trīs gadu laikā Konvents paveica krietni daudz: atcēla verdzību franču kolonijās, ieviesa svaru un mēru sistēmu, pirmdzimtā mantojuma tiesību anulēšana (tas tika dalīts starp visiem mantiniekiem), zemes gabali tika izpārdoti nabadzīgākajiem pilsoņiem, tika noteikts preču cenu maksimums, tika ieviests jauns kalendārs, atļāva jebkuru relīģiju, kas nevēršas pret pastāvošo varu, atdalīja valsts no baznīcas.7
Francija sāka karus ar dažām Eiropas valstīm un valdība bija spiesta ķerties pie nežēlīga autoritārisma, kas vēsturē iegājis kā Terora laiks. Aizvien lielāku teikšanu iemantoja divpadsmit deputātu grupa, kuru sauca par Sabiedrības glābšanas komiteju (jakobīņi), kuri pēc laika tika giljotinēti un vara atkal nonāca žirodistu rokās. Izpildvara tika nodota Direktorijai, kurai drīz parādījās pretinieki. Kapteinis Napoleons Bonaparts tika lūgts palīgā un pasludināts par «pagaidu konsulu».
Bonaparts izpelnījis tautas slavu, veicot vienu uzvaru aiz otras (Itālijā, Austrija izstājās no kara).Taču Britānijas kolonijas franču armiju tika sagrauta. Bonaparts devās uz Parīzi un piedalījās valsts apvērsumā. Sjejess (kurš revolūcija sācis kā trešās kārtas pārstāvjis) pietieca kontrrevolūciju diktatūras vārdā: «Uzticēšanās no apakšas, vara no augšas!». Ar šiem vārdiem beidzās Lielā Franču revolūcija.8
…
