Cilvēkiem zināms viss: kā Microsoft Word uzrakstīt dokumentu, mp3 atskaņotājā ierakstīt dziesmu, kā ar ”taurenīša” palīdzību pārvērsties par kačaku. Bērni zin kā jākniebjas, ka Ziemassvētku vecītis neeksistē un, ka mazuļus neatnes stārķi. Informācijas sabiedrība. Tās telpa liekas neaptverama un visuvarena, cilvēku iespējas bezgalīgas. Cik varenā laikmetā mēs dzīvojam, laikam. Laiks gan ir jātaupa, jo laiks ir nauda! Jāpaspēj uz skolu vai darbu, pusdienlaikā nu tā fiksi, fiksi paēst, pēc tam jāskrien uz trenažieru zāli (ap 20:00 vakarā), jāuztur taču sevi formā. Dzīve mums ir tizla, ja veļas pulveris nav tāds kā vajag un veļa nav kārtīgi izmazgājusies, fifīgais riktīgi feini nolakotais akrila nags nolūzis vai mašīna saplīsusi. Dzīve iet uz leju! Totāls neveiksminieks, ko lai vēl tur saka! Pašnāvība 16 gadu vecumā laikam ir normāla, ja klasesbiedri norēc par vecām nekrutām drēbēm, nūģisku frizūru un resnu pakaļu. Jo redz Beyonce pa MTV ir baigā beibe un visiem jālec līdz. Nafig dzīvot? …
