Sabiedriskā doma tiek uzskatīta par svarīgu politikas procesa daļu un tiek definēta kā iedzīvotāju kolektīva attieksme par konkrētu tēmu vai problēmu. Sabiedriskās domas pamatprincipu ieviesa 1930.g., lai valsts parlamentam būtu vieglāk saprast sabiedrības vēlmes un attieksmi. Sabiedrisko domu var viegli noskaidrot – aptaujājot iedzīvotājus, veicot intervijas un anketēšanu.
Sabiedriskā doma nevar pastāvēt bez valsts varas. Valsts vara un sabiedriskā doma ir cieši saistītas viena ar otru. Tas nozīmē, ka valsts vara īsteno savas politiskās idejas, un sabiedrība reaģē uz tām. Sabiedrība var izteikt atbalstu valsts varas idejām, var tām tikai daļēji piekrist vai var tās pavisam kategoriski noraidīt un iebilst pret tām. Sabiedrisko domu veido visu pilsoņu kopēja attieksme pret problēmu, tātad lai veidotos sabiedrības kopējā doma, katram pilsonim ir jāizsaka savs viedoklis par attiecīgo jautājumu. Sabiedriskā doma veidojas no iedzīvotāju iespaidiem par valstī pieņemtajiem lēmumiem.
Šī iemesla dēl, cilvēku dzīvēs iesaistās mediji, kas cenšas noskaidrot sabiedrisko domu un ietekmēt to.Pēdējo gadu laikā masu mediji, it īpaši prese ir ņēmusi politikas dienaskārtības ietekmētājas un publisko diskusiju veicinātājas lomu valstī. Medijiem ir arī jāvirza diskusijas par sabiedrībai svarīgiem procesiem, aktualizējot un izskaidrojot visiem iedzīvotājiem valstī notiekošos politiskos, ekonomiskos un sociālos jautājumus.
…
