Jebkura veida uzņēmējdarbības būtība neatkarīgi no tās tiesiskās formas ir to vai citu ražošanas faktoru izmantošana produkta radīšanā, kas, realizēts tirgū, ne tikai segtu ar to saistītās izmaksas, bet arī sniegtu pēc iespējas lielāku jaunradīto vērtību uzņēmējdarbības subjektam. Tikai ražošanā (neatkarīgi no tās veida) ieguldītie līdzekļi pēc aprites atgriežas ar papildus ienākumu. Acīmredzams, ka tam nepieciešami dažādi resursi. Savukārt universālākais to veids ir finanšu resursi. Viselastīgākajā – naudas līdzekļu – formā ieguldīti, tie kļūst par kapitālu, par ko iespējams iegādāties jebkurus ražošanas līdzekļus - apgrozāmos vai pamatlīdzekļus, resursus, piemēram, enerģijas vai materiālos, faktorus – zemi, darbu, informāciju, vadībspējas. Būtībā, ir iespējams aprobežoties ar naudas līdzekļu - un nekā cita – ieguldījumu, lai veiktu visai sekmīgu uzņēmējdarbību, ko apliecinātu prāva peļņa. Savukārt finanšu resursu piesaistes pamatkritērijs ir funkcionēšanai vajadzīgo naudas līdzekļu sagāde nepieciešamajā apjomā un termiņos, turklāt,- ar iespējami mazākajām izmaksām.
Finanšu resursu avoti dažādās uzņēmējdarbības stadijās - to uzsākot, to veicot un to izbeidzot – ir atšķirīgi. Lai iespējami pilnīgāk raksturotu, tos aplūkosim dažādos griezumos. …
