Senatnē dziedniekiem esot bijis teiciens: “Tajā mājā, kurā ēd zemenes, ārstiem nav ko darīt”. Zemeņu sēklas ir atrastas akmens laikmeta celtņu arheoloģiskajos izrakumos.
Zemeņu dziednieciskā vērtība bija labi zināma senajiem grieķiem un romiešiem. Literatūrā pirmie ieraksti per zemenēm datēti ar XIII gs.Latvijā arī audzē zemenes un tās ir ļoti iecienītas ogas.
Zemene ir maz kaloriju produkts. Tā satur 4-10% cukura, organiskās skābes, minerālvielas un bioloģiski aktīvas vielas. 100g dārza zemeņu satur aptuveni 14 mg kalcija; 0,4 mg dzelzs; 10 mg magnija; 19 mg fosfora; 27 mg kālija; 29 mg mangāna; A, C, B1, B2, B6, P, PP vitamīnus; folskābi.
Lai pieaugušam cilvēkam nodrošinātu dienas C vitamīna devu, ir jāapēd 100g dārza zemeņu. Savukārt bērnam 6-12 gadu vecumā, lai nodrošinātu nepieciešamo C vitamīnu dienā, nepieciešams apēst tikai 8 vidēja izmēra ogas.
Dārza zemene savvaļā neeksistē. Pirmo reizi parādījās Holandē XVIII gadsimtā, Virdžīnijas un Čīles zemeņu hibridizācijas rezultātā. Un ir viena no izplatītākajām kultūrām pasaulē. Dārza zemene (Fragaria ananassa) – daudzgadīgs lakstaugs, kurš pieder Zemeņu ģintij un Rožu dzimtai.…
