Runas sākumā tiek uzrunāti tikai deputāti-kolēģi, Saeimas sēdes priekšsēdētāja tiek aizmirsta.
Ievaddaļa šajā runā ir diezgan īsa, īstenībā varētu pat teikt, ka tādas nav. Runa principā sākas ar deputāta subjektīvo viedokļu izteikšanu. Runātājs uzreiz klaji pauž savu viedokli, un varētu teikt, ka jau no pašas runas sākuma dara to diezgan spontāni-iekļaujot gandrīz katrā vārdā plašu emociju spektru. Savā ziņā šķiet, ka runātājs vēlas publikai uzspiest savu viedokli, kaut gan iespējams tā pats nebija domājis, šķiet, ka viņš runāja ar tādu patriotisku degsmi. Manuprāt, ka ar savu atklāto runas stilu, deputāts auditorijā ieviesa savā ziņā „paļaušanos-uzticību” viņam. Un tas ir viens no veiksmīgas runas pamatiem-panākt emocionālu saikni ar auditoriju. Jau runas sākumā viņš atklāti pasaka ko domā par šiem grozījumiem izglītības likumā-un viņš nenoliedz, ka viņam tie šķiet provokatoriski.…
