Mobilie telefoni, kuru pirms 15 gadiem praktiski nebija, tagad ir visur. Bez tiem mēs nevaram iedomāties savu ikdienu, ar telefona palīdzību ir iespējam pārsūtīt bildes, veikt konferenču zvanus un video zvanus, tas nozīmē, ka mūsdienās mēs varam atrasties katrs savā kontinentā, bet veiksmīgi kopā izveidot reklāmas un to saukļus, apspriest projektus un darīt daudzas citas pirms pāris gadiem par neticamas lietas.
Internets sniedz piekļuvi neizmērojamam daudzumam tiešsaistes informācijas.
Lieljaudas digitālajām sistēmām apvienojot agrāk atšķirīgās pārraides un telekomunikāciju pasaules, mums piedāvā milzīgu daudzumu programmu un pakalpojumu. Šī revolūcija informācijas tehnoloģijā rada informācijas sabiedrību – mājās, skolā un darbā.
Mēs reklamējam visu un visur. Pilsētas ainavā visdažādāko reklāmu klātbūtne kļuvusi pierasta, diemžēl pati pilsēta reklāmu džungļos pamazām pazūd, bet reklāma speciālistam tas ir tikai darbs, kurš nebūtu iespējam bez jaunajām tehnoloģijām.
Dažreiz pārlapojot 30. gadu preses izdevumus un kalendārus, skaudībā jānopūšas - ak, kaut mums būtu tās naivās, vienlaikus smalkās reklāmas, par kurām britu premjers Vinstons Čērčils reiz teicis - tās baro cilvēku, rada viņā vēlmi pēc labākiem dzīves standartiem. Mēs jau sen esam to aizmirsuši - mums reklāma no objektīvas informācijas nesēja pārvēršas par agresīvu PR vai zīmola spodrinātāju - tev vajag nevis tāpēc, ka vajag, bet tāpēc, ka tā ir labi un pareizi.
Mēs dzīvojam laikmetā, kurā informācija nepārtraukti tiek pārstrādāta un pārpublicēta - informācijas agregātu un mikrosatura laikmetā. Neviens informācijas autors un īpašnieks vairs nevar cerēt, ka informācija, kas būs nopublicēta tā mājas lapā, tur arī paliks, un visi interesenti bariem vien plūdīs to aplūkot.…
