Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.01.2019.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
  • Konspekts 'Latviešu gadskārtu svētku atspoguļojums folklorā', 1.
  • Konspekts 'Latviešu gadskārtu svētku atspoguļojums folklorā', 2.
  • Konspekts 'Latviešu gadskārtu svētku atspoguļojums folklorā', 3.
  • Konspekts 'Latviešu gadskārtu svētku atspoguļojums folklorā', 4.
  • Konspekts 'Latviešu gadskārtu svētku atspoguļojums folklorā', 5.
  • Konspekts 'Latviešu gadskārtu svētku atspoguļojums folklorā', 6.
  • Konspekts 'Latviešu gadskārtu svētku atspoguļojums folklorā', 7.
  • Konspekts 'Latviešu gadskārtu svētku atspoguļojums folklorā', 8.
  • Konspekts 'Latviešu gadskārtu svētku atspoguļojums folklorā', 9.
  • Konspekts 'Latviešu gadskārtu svētku atspoguļojums folklorā', 10.
  • Konspekts 'Latviešu gadskārtu svētku atspoguļojums folklorā', 11.
  • Konspekts 'Latviešu gadskārtu svētku atspoguļojums folklorā', 12.
  • Konspekts 'Latviešu gadskārtu svētku atspoguļojums folklorā', 13.
  • Konspekts 'Latviešu gadskārtu svētku atspoguļojums folklorā', 14.
  • Konspekts 'Latviešu gadskārtu svētku atspoguļojums folklorā', 15.
  • Konspekts 'Latviešu gadskārtu svētku atspoguļojums folklorā', 16.
  • Konspekts 'Latviešu gadskārtu svētku atspoguļojums folklorā', 17.
  • Konspekts 'Latviešu gadskārtu svētku atspoguļojums folklorā', 18.
  • Konspekts 'Latviešu gadskārtu svētku atspoguļojums folklorā', 19.
  • Konspekts 'Latviešu gadskārtu svētku atspoguļojums folklorā', 20.
  • Konspekts 'Latviešu gadskārtu svētku atspoguļojums folklorā', 21.
  • Konspekts 'Latviešu gadskārtu svētku atspoguļojums folklorā', 22.
  • Konspekts 'Latviešu gadskārtu svētku atspoguļojums folklorā', 23.
  • Konspekts 'Latviešu gadskārtu svētku atspoguļojums folklorā', 24.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Ziemassvētki    3
  Meteņi    7
  Lieldienas    9
  Ūsiņi    13
  Jāņi    13
  Māras    16
  Miķeļdiena    17
  Mārtiņi    18
Darba fragmentsAizvērt

Meteņi
Tradicionāli tiek svinēti 6. februārī. Meteņi ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām jeb ziemas un pavasara saulgriežiem, kas iezīmē ziemas beigu tuvošanos un pavasara tuvošanos, līdz ar to Meteņus var dēvēt arī par pavasara gaidīšanas svētkiem.
Meteņu svinēšanā ir saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senās indoeiropiešu tautas, tostarp senlatvieši, gadu miju svinēja mūsdienu februāra vidū, tāpēc Meteņus varētu dēvēt arī par senlatviešu Vecgada vakaru.
Meteņi, atkarībā no kultūrvēsturiskā novada, tiek saukti dažādos vārdos – par Meteņiem, Vastlāviem, Lastvāgiem, Miesmešiem, Miezmežu dienu, Aizgavēni, Buduļu vakaru, Pīrāgu dienu, kā arī citādi.
Šajā laikā tika kautas cūkas, tāpēc tradicionālie svētku ēdieni bija cūkas galva un plāceņi. Tāpat kā visos ziemas svētkos, arī šajā laikā gājuši ķekatās un budēļos, gājuši un braukuši ciemos. Tic, ka jo tālāk Meteņu dienā ciemojas, jo labāka raža gaidāma nākamajā vasarā.

Autora komentārsAtvērt
Atlants