Izlasīju Aigara Grasiņa stāstu „Divi nulle nulle pieci”. Šis darbs noteikti vēstī par mūsdienām, par to liecina autora valoda, tiek pamanītas pavisam mūsdienīgas lietas. Piemēram, dators un mobilais telefons, kādas agrāk nebija sastopamas, bet tagad jau katram, vienalga cik vecam, ir telefons kabatā. Tieši tādēļ darbība nevarētu notikt pagātnē. Vieta, kur norisinās visa darbība, ir Rīga un tās apkārtne, bieži tiek pieminēta Daugava.
Pēc nosaukuma „Divi nulle nulle pieci” var noprast , ka tas ir domāts gads, un tālāk lasot tas arī apstiprinās. Viss stāsts ir sadalīts 12 daļās – mēnešos. Tātad autors ir aprakstījis vienu gadu no savas dzīves. Grūti pateikt, kāpēc tieši šo. Varbūt tas ir bijis nozīmīgs viņam, bet varbūt pilnīgi nejauši izvēlēts.…
