Reiz sensenos laikos tāltālā zemē piedzima princis, kuru nosauca par Skābekli. Karaļvalsts bija neredzēti skaista. Visapkārt koki, zaļumi, ziedi. Īsta paradīze. Okeāns. Zilas debesis.
Princis izauga par varenu skaistuli. Viņam bija neticami daudz pielīdzēju. Taču pārāk gaisīgs savā dabā. Īpaši nepievērsās saviem pienākumiem pret karaļvalsti, jo uzskatīja, ka tas nav galvenais. Visas apkārtnes meitenes gribēja viņu sev un arī princeses no apkārtējām karaļvalstīm vēlējās ar viņu precēties. Taču princim Skābeklim patika tikai viena - kautrīgā kalpu meita Silīcija. Viņa bija neticami skaista, lai gan nabaga ļaužu. Ik rītu, kad princis palūkojās pa logu, viņš nespēja apvaldīt smaidu viņa sejā, jo katru rītu viņš redzēja Silīciju. Viņā mūždien staroja prieks un to viņš dāvāja arī citiem. Princim Skābeklim bija pienācis laiks izvēlēties sev sievu. …
