-
Latvijas meža augšņu tipi
Secinājumi
Apskatot savu horizontu varu secināt, ka augsne ir skāba, jo pH vidējā vērtība atbilst skābai augsnei, tas nozīmē, ka šādu augsni būtu nepieciešams kaļķot, lai samazinātu skābumu un to vārētu izmantot lauksaimniecībā, lai uzlabotu augu ražīgumu. Ah(2) horizontā ir daudz organisko vielu, tas nozīmē, ka šo augsni nav īpašas vajadzības mēslot. Tomēr mēslošana nebūtu sliktākais risinājums, jo šim horizontam ir augsta buferspēja, un tāpēc gruntsūdeņi ir pasargāti no minerālmēslu iekļūšanas tajos. Ah(2) horizontā ir pietiekams kustīgā fosfora daudzums, tāpēc šī augsne arī ir auglīga. Nosakot katjonu apmaiņas kapacitāti varu secināt, ka šim horizontam ir samērā augsta buferspēja paraugā ir vairāk māls nekā smilts, tāpēc, ka māla saturošām augsnēm KAK ir lielāks nekā smilti saturošām augsnēm. Tā kā šai augsnei ir samērā augsta buferspēja, līdz ar to ūdens nespēj izvadīt ķīmiskos elementus no augsnes. Jo augstāka ir KAK vērtība, jo gruntsūdeņi ir vairāk pasargāti no vides piesārņojuma.
Pēc studentu laboratorijas datiem var secināt to, ka tie lielā mērā atbilst augsnes īpašībām. Protams, ir izveidojušās kļūdas un nobīdes cilvēciskā faktora un studentu pieredzes trūkuma dēļ laboratorijas darbos. Lielākās kļūdas netika ņemtas vērā, piemēram, 36. parauglaukumam KAK vērtība bija virs 60, tāpēc šāds rezultāts netika ņemts vērā, jo tas sagrozītu un padarītu nepareizus šos KAK datus. Pateicoties šim darbam, tika izprastas daudzas lietas un likumsakarības augsnes zinātnē, kas līdz šim nebija izrastas.
…
Augsne ir viens no nozīmīgākajiem vides faktoriem, kas nodrošina meža kā ekosistēmas funkcionēšanu. Starp augsni un mežaudzi pastāv ļoti cieša mijiedarbība. Augsne nosaka mežaudzes sastāvu un koksnes pieaugumu, savukārt mežaudzes sastāvs un izmaiņas tajā ietekmē augsnes attīstību. Ar apzīmējumu „dabiskie traucējumi” apzīmē vējgāzes, vējlauzes, ugunsgrēkus, noslīdeņus un citus augsnes masas pārvietošanās procesus, slimības un kukaiņu uzbrukumus, kā rezultātā tiek ietekmētas augsnes īpašības un koku augšanas process. (Nikodemus, Kārkliņš, Kļaviņš, Melecis, 2008) Latvijas mežu augsnēs sastopami gan skuju koku, gan lapu koku meži. Mežu augsnes galvenokārt ir veidojušās uz vēlā Vislas apledojuma, glaciālajiem nogulumiem (mālsmilts, vidējs māls, smilšmāls, māls, grants, smilts), ko pārsedz dažādi postglaciālie eolie, jūras, ezeru, aluviālie un purvu nogulumi. (Kasprainskis, 2012)