Vērtējums:
Publicēts: 29.12.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Ārstnieciskie vingrojumi pēc miokarda infarkta', 1.
  • Konspekts 'Ārstnieciskie vingrojumi pēc miokarda infarkta', 2.
  • Konspekts 'Ārstnieciskie vingrojumi pēc miokarda infarkta', 3.
  • Konspekts 'Ārstnieciskie vingrojumi pēc miokarda infarkta', 4.
  • Konspekts 'Ārstnieciskie vingrojumi pēc miokarda infarkta', 5.
  • Konspekts 'Ārstnieciskie vingrojumi pēc miokarda infarkta', 6.
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi.

Fiziskā aktivitāte uzlabo miokarda kapilarizāciju, regulāru fizisku treniņu rezultātā uzlabojas sirds šūniņu apasiņošana, pats miokards labāk tiek apgādāts ar skābekli. Palēninās sirdsdarbība miera stāvoklī, - ja sirds darbojas lēnāk, tad
ar katru sirds pukstu tiek izgrūsts lielāks asins apjoms un samazinās enerģija,
ko organisms tērē šai funkcijai. Notiek sirds muskuļa jeb miokarda,
fizioloģiska hipertrofija. Tādas izmaiņas notiek ilgtermiņā regulāru nodarbību
rezultātā. Tomēr, runājot par konkrētu treniņu, risks veselībai (arī risks
nomirt) cilvēkam ar sirds asinsvadu sistēmas saslimšanu ir krietni augstāks
nekā cilvēkam bez šādas diagnozes.
Rekomendācijas pacientam pēc miokardīta pārslimošanas:
fizisko aktivitāti atjaunot ļoti pamazām,
izvairīties no alkohola u.c. toksiskiem aģentiem.

Autora komentārsAtvērt
Atlants