Eriksons dzimis Vācijā Frankfurtē pie Mainas 1902 gadā. Trīs gadu vecumā viņa māte apprec Ebreju ārstu un Eriksons kā otru vārdu iegūst patēva uzvārdu Homburgers. Eriksonam nav augstākās izglītības. Viņš ir beidzis humanitāro ģimnāziju. Eriksona biogrāfija un dzīves pieredze ir cieši saistīta ar viņa turpmākajiem psiholoģiskajiem uzskatiem. Viņš nekad nav redzējis savu īsto tēvu un tas ir ļoti nozīmīgi – tāpēc Eriksons visu savu mūžu līdz pat dzīves beigām meklēja cilvēku kas var būt viņa tēva vietā, kam viņš varētu līdzināties.
Eriksons uzsver tieši cilvēka personisko atbildību un līdzīgi, kā Ādlers , cilvēka brīvās izvēles iespējas, un to, ka nedrīkst aplūkot cilvēka personības attīstību atrauti no sabiedrības, kurā viņš attīstās. Sabiedrība, kurā ir cilvēks, nav tikai fons, tai ir ļoti liela nozīme. Eriksona uzskati lielā mērā balstās uz Freida uzskatiem, īpaši, runājot par pirmajām attīstības stadijām. Taču atšķirība ir tā, ka Eriksons bija pirmais, kas mēģināja aplūkot personības attīstību visā cilvēka dzīves garumā, jo pirms Eriksona bija pieņemts uzskatīt, ka personības un rakstura attīstība un veidošanās noslēdzas līdz ar pusaudža gadiem. Astoņpadsimitgadīga cilvēka raksturā un personībā nekas nemainās. Eriskons pierādīja, ka izmaiņas personībā notiek visā cilvēka dzīves laikā, vienīgi tās nav tik straujas kā pusaudža gados. Es pati piekrītu šim uzskatam, ka cilvēka personība mainās visa mūža garumā, jo, pirmkārt, astoņpadsmitgadīgs jaunietis nedomā tā, kā, piemēram, domā sešdesmitgadīgs cilvēks, otrkārt, dažādi dzīves pavērsieni spēj izmainīt cilvēku gan viņa raksturu, gan personību.…
