80. gadu sākumā Jānis Streičs turpināja mūsu laikabiedra tēla un latviešu tautas nacionālā rakstura izpausmes meklējumus. [ 3; 252 ]
Jānis Streičs: Es personīgi šo vasaru izdzīvoju iepriekšējā ziemā, tad, kad rakstīju scenāriju pēc Māras Svīres stāsta. Toreiz es dzīvoju Lietuvā, Druskininkos. Bija neparasti skaista ziema ar sarmotiem kokiem, bet es no ziemas jaukumiem gandrīz nekā nemanīju – visu laiku biju iegrimis vasarā. Rakstīšanas starplaikos staigāju pa mežu, domāju un visu laiku dzīvoju izfantazētajā vasarā un vietā. Reizēm es sevi pieķēru un teicu pats sev: atjēdzies, paskaties apkārt, papriecājies, kāda skaista ziema! Bet tie bija daži momenti, un atkal es iegrimu vasarā. Tā pagāja laiks. Vēlāk, kad sākām filmēšanu, kad bija vasara un kad vajadzēja izjust vasaru – mēs dzīvojām tiešām neparasti skaistā vietā, un vieta tika apzināti meklēta tik skaista - ,tad domas bieži gribēja atgriezties pie sākuma tajā ziemā.…
