1945. gadā Bēgļi un trimdinieki savu dzimto zemi atstāj bailēs no tā, ka atkal sāksies nemieri. Pusgadsimta garumā latvieši ir bijuši šķirti. Visi ārzemēs dzīvojošie bēgļi bija morāli sagrauti. Pirmkārt, tas bija liels zaudējums saprast cik daudz ir atstāts dzimtenē gan mantiskā vērtība, gan arī tuvinieki, gan sajūta, ka esi nodevis savu valsti necīnoties, bet aizbēgot drošības labad. Tos mocīja vainas apziņa un nespēja pieņemt to, ka paši ir izbraukuši no valsts, bet liela daļa mājās palikušo tika izsūtīti un tiem klājās vēl sliktāk. Šīs iekšējās krustceles tie centās remdēt, veidojot dažādas latviešu kopienas, cenšoties nepazaudēt latvisko identitāti, veidoja tautas deju kolektīvus, korus, visu, lai tikai sajustu latvietību sevī un sev apkārt. …
