Grieķu civilizācijas ievērojamība lielā mērā sakņojas tās kultūrā. Tajā es saskatu tās veiksmi, izaugot no nelabvēlīgas klimatiskas vides- klinšainiem, neauglīgiem pakalniem, kas nav labvēlīgi lopkopībai, sausums, taču šādi dabas apstākļi bieži norūda raksturu, dod iespējas secināt, ka ir cēloņi, kādēļ dabas apstākļi ir tādi un ne citādi. Otrs faktors, kā skaidrotu, kādēļ tieši šai salu zemē izveidojušies Rietumu civilizācijas pamati, ir tās ģeopolitiskas stāvoklis. Tas noteica kultūras sakaru iespējamību starp Seno Grieķiju un Austrumu kultūrām. Agrīnajā posmā tajā bija redzams ietekmes no pozitīvistiski orientētās Ēģiptes senvalsts, tāpat jūtamas ierosmes no Babilonijas un pat Senās Šumeras kultūrām. To apliecina filozofa Talēsa smelšanās zinībās no Babilonas, tam ir arī citi piemēri, kā Solona(valstsvīrs) sakari ar ēģiptiešu priesteriem. Vēl jāmin, ka turpmāk lietošu vārdu „kultūra”, kas vairāk atbilst, lai raksturotu visas domāšanas izpausmes cilvēku uzvedībā un radošajā izpausmē nekā „civilizācija”. Šumera gan bija daudz vairāk atkarīga no dabas labvēlības kā senie grieķi, tādēļ izveidojās par pesimistisku kultūru, tomēr tai bija raksturīgs grieķu zinātkārais gars, liekot meklēt dažādu parādību izcelsmi. Te arī redzama grieķu filozofijas pamatu saistība ar mitoloģiju- vēlme izprast lietu pamatus, to izcelsmi.
Tātad te redzams trešais aspekts filozofijas izcelsmei tieši šeit- tas meklējams vēl senākā pagātnē- grieķu kultūru un lielā mērā arī filozofiju ietekmējuši mīti, no kuriem var daudz ko spriest par grieķu domāšanu.…
