Keinsisma teorijas pārstāvju uzskati jautājumā par valsts lomu ekonomikā?
Keinisma pamattēze tiek raksturota tā, ka tirgus ekonomika ir nestabila. Tādēļ pašregulācija un pašadaptācija šiem ekonomikas mainīgajiem apstākļiem nespēj nodrošināt makroekonomisko līdzsvaru starp koppieprasījumu un koppiedāvājumu. Mainīgie apstākļi ir iemesls tam, lai valsts iesaistītos ar saviem pasākumiem un stimulētu koppieprasījumu. Valstij jācenšas īstenot anticiklisku ekonomisko politiku, kas izpaužas kā rūpes par to, lai netiktu pārkarsēta ekonomika vai lejupslīde. Valsts mērķis ir sekmēt IKP pieaugumu, ko īsteno sekmējot privāto patēriņu, valsts patēriņu, investīcijas un tīrā eksporta pieaugumu. Valstiskā regulēšana jāplāno balstoties uz fiskālo jeb budžeta politiku. IKP samazināšanās gadījumā jāsekmē papildu valsts izdevumi. Papildinājums fiskālajai politikai ir procentu likmju izmainīšana, sekmējot pieprasījumu. Inflācija saistīta ar pieprasījuma pārmērīgumu vai arī ar izmaksu pieaugumu. Ja ražošanas potenciāls ir dots, pilnā nodarbinātība rada inflācijas kāpumu. Pastāvot stabilitātei darba tirgū bezdarbs nepazūd, tāpēc nepieciešami valsts pasākumi darba vietu skaita palielināšanai. Plašāki valsts pasākumi uz valsts rēķina veicina pieprasījumu kā rezultātā palielinās arī IKP daudzums1. Valsts pārstāv sabiedrības intereses, tāpēc fiskālā politika uzskatāma par labāko ieroci, kas sekmē valsts ekonomisko izaugsmi, nodarbinātības līmeni un cenu dinamiku. …
