Krimināllistika ir intereģējoša zinātne, par to, ka atklāj noziedznieka noslēpumu. Parasti noziedznieks cer, ka viņa noziedzīgā darbība netiks atklāta un viņam izdosies izvairīties no kriminālatbildības. Kriminālistika izvirzīja un zinātniski pamatoja pretējo tēzi: katru noziedzīgu nodarījumu var atklāt.
Kriminālistikas attīsības ceļš bija grūts un ērkšķains. Kriminālistika kā pastāvīga zinātne veidojās pakāpeniski, kaut arī par tās dzimšanu gadu zinātnieki nosauca 1893. gadu un par tās pamatlicēju – Austrijas tiesas izmeklētāju un vēlāk kriminālistikas profesoru Hansu Grosu (1847 – 1915).
1869. gadā H. Gross sāka strādāt par tiesu izmeklētāju un konstatēja, ka noziegumu izmeklēšana notiek diezgan zemā līmenī.
Sākot ar H. Grosu vairāki Rietumeiropas kriminālisti apgalvo, ka kriminālistika ir tikai lietišķā zinātne un tāpēc tās teorētisko pamatu izpētei līdz šim laikam nav pievērsta īpaša uzmanība.
Jēdzieni “kriminālistikas priekšmets “un “kriminālistisko zināšanu saturs ”ir atšķirīgi : jēdziens “Zinātnes priekšēmts”aptver tās apkārtējās īzstenības saturs ir īstenības abstrakts atspoguļojums, kas izpaužas jēdzienu, spriedumu un slēdzienu formā, kā arī vispārīgu un speciālu teoriju formā. …
