Interesanti, ka autors izvēlējies tādus tēlus, kas pārstāv plašu sabiedrības daļu – sākot no vienkāršiem pilsoņiem un beidzot ar augsti vērtētiem un atzītiem sava amata meistariem. Tas darīts, iespējams, tāpēc, lai atainotu to, ka izspēlētajā situācijā nav iesaistīti vien atsevišķi indivīdi, bet gan sabiedrība kā tāda.
Neparasti apspēlēta lielā Pestīšanas armijas ietekme, kas parādās apstāklī, ka kritiķi, izdevēji un policisti, kuru pārstāv arī daļa izcelto lugas tēlu, ir šīs armijas kareivji. Pestīšanas armija savu idejisko piepildījumu rod tieši lugas noslēgumā, it kā nesot atrisinājuma noskaņu, augšāmcelšanās apstiprinājumu un Dieva slavināšanas dziesmu.
Tas, ka autors lielu uzmanību velta lasītāja iepazīstināšanai ar darbības vidi, liek domāt par katras detaļas, tās novietojuma nozīmīgumu, vēstījumu šajā lugā. Autors norādes labprāt sniedz arī remarkās, kas palīdz sasniegt atbilstošu noskaņu un nojausmu par tēlu domām, jūtām, darbībām.
Lugā liela nozīme tiek piešķirta klusumam, kas ne vien vieš pārtraukumu kādā saspringtā runā, bet arī sniedz domu, sajūtu izpausmi konkrētās situācijas sakarā – paužot nepateikto. …
