Dienvideiropas ekonomisks raksturojums.
Dienvideiropas reģions ir nedaudz vājāk attīstītas nekā pārējās Rietumeiropas valstis. Ilgu laiku šīs valstis nepieņēma kapitālismu, kurš progresīvi attīstījās citās valstīs.
Tieši Dienvideiropā praksē tika realizēts naudas merkantilisms, kas noteica, ka nācijas bagātība slēpjas nevis saražoto preču konkurētspējā, bet naudā.
Derīgo izrakteņu trūkuma dēļ un labvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem Dienvideiropas valstis ir specializējušās lauksaimnieciskajā ražošanā.
No derīgajiem izrakteņiem nozīmīgākie ir dzelzs rūdas krājumi Spānija un Portugālē.
Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības attīstību veicina ievērojamās aramzemes platības, kā arī jūras un mežu bagātība. Pievilcīgais klimats un kultūras mantojums pievelk tūristus.
Pēc Otrā Pasaules kara Dienvideiropas valstis saka aktīvāk iesaistīties Eiropas integrācijas procesos un iestājās ES. Ārējo ekonomisko sakaru pārkārtošanas dēļ, orientācijas uz produkcijas ražošanu izmantojot augstās tehnoloģijas, Dienvideiropai ir izdevies ievērojami palielināt savas produkcijas konkurētspēju.
