Kā radusies un izveidojusies Atskaņu hronika?
Hronika beidzās ar zemgaļu pakļaušanu 13. g. s. beigās. Nav zināms ne autors, ne vieta, kur tā būtu rakstīta. Ilgus simtus hronika bija zudusi. Tikai 1797. gadā grāmatu mīļotājs un arī latvju rakstu darbinieks Liborijs Bergmanis Rūjienā to nopirka Poļos, Ļvovā, kur tā 17. g. s. piederējusi kādam rātskungam Alūpeķim, kas atzīmējis malā 1625. g.; vēl agrāk pergamenta rokraksts piederējis Berzaunas Tīzenhauzenam (1539.g.). [1;23]
Rokraksts, kas cēlies 14. g. s., nepilnīgs: tam trūkst viena vidēja sašuvuma. Iztrūkumu papildina Vāczemē atrastais Heidelbergas rokraksts. Bergmanis izdeva vispirms (1817. g.) nepilnīgu rokrakstu, Napierskis (1844.g.) un Pfeifers Stutgartā (1844.g.); Nopierskis un Kalmeijers (1853.g.) izdeva pilnīgu, kaut ne visai rūpīgu, rediģētu iespiedumu. Ļoti rūpīgu un pilnīgu Atskaņu hroniku izdevis Tērbatas prof. Leo Meijers Paderbornā 1876.g., kas noderējis vēlākajiem tulkotājiem.
[1;24]
…
