Kad jāizvērtē kāds cilvēks no malas diez kāpēc mums tas šķiet tik viegli, bet līdz ko
jānovērtē pašam sevi, pēkšņi rodas grūtības. Tā noticis arī ar mani, katram cilvēkam svarīgi,
protams, būtu izvērtēt savu intelektu un psiholoģiskos procesus, bet tas nebūt nav tik vienkārši.
Nākas atskatīties pagātnē un salīdzināt to ar sevi tagadnē, lai spētu izprast, kas mainījies un kāpēc
ir tieši tā un ne savādāk. Ticu, ka neviens cilvēks nevarētu apgalvot, ka pagātnes un tagadnes ,,es’’
nav mainījies.
Dzīves laikā dažādi dzīves notikumi ir ietekmējuši manu atmiņu. Esmu sapratusi, ka no
agrīnās bērnības posma neatceros pilnīgi neko, taču dīvaini ir tas, ka no sagatavošanas grupiņas,
piemēram, atceros tikai brīžus, kuri raisījuši man negatīvas atmiņas, nevis pozitīvas. Un tajā pašā
brīdī, kad atskatos uz ne tik tālu pagātni, piemēram, savu pirmo mīlestību 15 gados, kas bija
neveiksmīga, atmiņa nevēlas to atcerēties un it kā iemet atkritumu tvertnē uz neatgriešanos un to
izdzēš. Emocionālā atmiņa dzīves laikā mēģina paturēt tikai pozitīvos notikumus. …
