Neskatoties uz to, ka Ē.Fromma darbs “Mīlestības māksla” pirmoreiz tika publicēts jau XX gadsimta vidū (1956), šo pētījumu pilnībā var attiecināt arī uz mūsdienu pasauli. Jāatzīst, ka autors grāmatu ir sarakstījis terminoloģiski sarežģītā valodā. Dažkārt viens teikums bija jāpārlasa vairākkārt, lai saprastu, ko autors vēlējies pateikt.
Vispirms Ē.Fromms savā darbā “Mīlestības māksla” cenšas izskaidrot, kas ir mīlestība, un, vai mīlēt ir māksla. Piekrītu autoram, ka cilvēki izmanto dažādus paņēmienus, lai izpatiktu citiem un lai kāds tos mīlētu. Tā tas bija pagātnē, ir tagadnē un būs nākotnē.
Autors uzsver, ka cilvēkiem ir nepareizi uzskati par mīlestību, vai konkrētāk, viņi ir pārliecināti, ka par mīlestību vispār nekas nav jāzina. Nepiekrītu tam, ka mīlēt vienmēr ir viegli, taču piekrītu tam, ka atrast īsto mīlas objektu ir grūti. Patiesībā ir tā, ka vientuļie cilvēki lolo ilūzijas, ka sastaps to ideālo, īsto, vienīgo. Jauniem cilvēkiem ir raksturīgi tas, ka, esot kopā ar kādu, viņiem jau šķiet, ka ir viens otram īstie. Taču parasti tie izrādās maldi, un viņi katrs vēl nomainīs vairākus mīlas partnerus, līdz nonāks līdz šim patiesi vienīgajam, īstajam. Var gadīties arī tā, ka cilvēks precas un šķiras ar “neīstajiem” cilvēkiem un “īsto” tā arī nekad nesastop, vai vienkārši palaiž to garām nepamanītu, neievērotu, nenovērtētu. …
